Developed in conjunction with Ext-Joom.com

Mūsu laika varonis- kas viņš ir ?

 

   Šādus cilvēkus jaunieši atrada sev tuvumā , viņi uzrakstīja par saviem vistuvākajiem cilvēkiem. Alina savā esejā izstāstīja par savu mīļo vecmāmiņu – Taisiju Vlasovu , kurai aiz pleciem ir pagājušā gadsimta vēstures lappuses .

„Viņa ir dzimusi 1935.gadā. Netālu no Rēzekne pilsētas, Biža ezera krastos , strādīgu zemnieku ģimenē, tēva celtajā mājā. Viņas tēvs karoja Pirmajā Pasaules karā, kā sapieris mēroja ceļu no Dvinskas līdz Varšavai.<...> Viņas bērnības laikā vecmāmiņai bija jāiztur smags pārbaudījums karš .Būdama maza meitene , kopā ar saviem vecākiem viņa evakuējās 1941.gada jūnija sākumā uz Krieviju . Ko viņa tikai nav izcietusi ceļā uz Kirovas apgabalu. Bombardēšanas, bads, aukstums, slimības ... Kad viņa stāsta par to mums, mazbērniem, viņai vienmēr acīs ir asaras.”

Savukārt Pāvels pastāstīja par savu lielo un draudzīgo ģimeni, par saviem vecākiem – Viktoru un Irinu Ščerbakoviem, par vērtībām, kas padara ģimeni stipru. Pāvels raksta, ka „ vissvarīgākais, ko gribētos atzīmēt ir tas ,ka viņi ir brīnišķīgi vecāki . Mums ir lieliskas attiecības ģimenē . Mēs visu viens otram stāstam un mūsu starpā valda uzticība. Jā, gadās arī strīdi . Es domāju, ka bez tiem nekur neiztiek. Bet tie netraucē mūsu laimīgajai ģimenei , un mēs esam visur un vienmēr kopā . Pēc manām domām , tas ir ļoti svarīgi, ka vecāki atrod laiku mums vai apvieno to ar darbu . Mamma ar meitām saimnieko pa mājām , tādējādi pieradinot meitenes pie kārtības . Darba procesā viņas sarunājas, dalās savos noslēpumos . Tēvs bieži mani ar brāli ņem sev palīgos. Māca mums to, kas ir jāprot katram vīrietim. Tikmēr mēs arī sarunājamies , dalāmies ar savām problēmām , dodam padomus un risinām problēmas .”

    Uzrakstot eseju, jaunieši atzinās, ka šie darbi ir likuši viņiem nopietni aizdomāties par to, kā izturēt dzīves pārbaudījumus un būt par cienīgu cilvēku līdz beigām.

Krievu valodas skolotāja Irina Laškova