Developed in conjunction with Ext-Joom.com

Tiskādu vidusskolas skolēnu pārgājiens 2014

 

Muzejs "Kolnasāta" ir izveidots mājā, kur Francis Trasūns piedzima un pavadīja savu bērnību. Savas dzimtās vietas viņš nekad neaizmirsa un bieži apciemoja savu brāli Donātu, kurš dzīvoja vecāku mājā. Viņa apciemojums vietējiem vienmēr bija kā svētki, jo Trasūns nekad nebrauca ar tukšām rokām, vienmēr pārveda cienastu un dāvanas ne tikai vecākiem, bet arī kaimiņiem. Viņš pārveda arī zināšanas, dalījās savās pārdomās. Viņš vienmēr interesējās par parasto iedzīvotāju dzīvi, centās viņiem palīdzēt, stāstot par jaunām metodēm un tehnikām,kuras ļāva uzlabot ražu.

Otrā muzeja ekspozīcija- Jānis Klīdzējs "No Sakstagala līdz Kalifornijai" iepazīstināja mūs ar slavenā Latgales dzejnieka un rakstnieka dzīvi. Pasaules mēroga slavu viņam ir atnesis daiļdarbs "Cilvēka bērns", šo darbu ekranizēja kinorežisors Jānis Streičs.

Lielu iespaidu uz mums atstāja Latgales keramiķu darbu izstāde. Pārgājiens visiem patika, mēs ieguvām daudz informācijas. Mēs vēlētos pateikties mūsu gidei Sandrai Sadovskai, par interesanto ekskursiju pa muzeju, izglītojošajiem stāstījumiem par Jāņa Klīdzēja un Franča Trasūna māksliniecisko darbību un dzīvi.

Lūk, daži fragmenti no skolēnu, kas piedalījās ekskursijā, sacerējumiem:

"Piektdien mums bija pārgājiens uz Sakstagalu, tur mēs apmeklējām Franča Trasūna muzeju "Kolnasāta". Muzejā man ļoti patika vecie raksti, kaut gan, tos ir ļoti grūti izlasīt. Mēs apskatījām senās mēbeles- gultu, galdu, krēslus, šujmašīnu, krāsni un daudz ko citu. Gide mums stāstīja interesantus notikumus no J. Klīdzēja un F. Trasūna dzīves. Man kļuva skaidrs, cik agrāk parastiem cilvēkiem bija grūta dzīve."(Nensija Mazure)

"Pie mājas ir savākts lērums sadzīves priekšmetu- poda dakšas, virpošanas mašīna, milzīga lāde, maļamā mašīna. Mums pat ļāva malt tajā graudus. Muzeja pagalmā bija ļoti skaisti- koši ziedi, ābeles, pilnas ar āboliem, milzīgas šūpoles, kuras izbaudīja gan skolēni, gan skolotāji. "(Valērija Ņemņaseva)

"Visvairāk man patika keramikas izstāde. Tur bija krūzes un podi, vāzes un svečturi, šķīvji un katliņi. Viss bija glīts un katra lietiņa atšķīrās no citas."(Irina Krasutina)

"Atpakaļceļš bija grūts, jo mēs daudz spēlējām un skraidījām pie muzeja, ka nebija spēka iet atpakaļ. Pārgājiens man ļoti patika!"( Deniss Filatovs)

Piekto klašu skolēnu sacerējumu fragmenti:

"Man bija interesanti aplūkot veco laiku mēbeles. Man ļoti patika skapis un bufete, meistari tos darināja no izturīga koka un izgrieza uz tiem ornamentus."(Oksana Seņkova)

"Man bija ļoti patīkami, ka tādi slaveni cilvēki kā Fransis Trasūns un Jānis Klīdzējs, tāpat, kā es, ir dzimuši Latgalē. Es lepojos ar to, ka viņi ir kļuvuši pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. "(Deniss Kremņovs)

"Francis Trasūns un Jānis Klīdzējs daudz mācījās, tāpēc kļuva par slaveniem cilvēkim. Uzrakstīt savu grāmatu ir iespējams tikai tad, ja pats esi izlasījis daudz grāmatu, apgūstot visus gramatikas likumus. Nedrīkst veltīgi tērēt laiku, ir jādara viss pēc iespējas labāk, lai ar tevi lepotos vecāki, skolotāji un cilvēki, kam esi nozīmīgs."(D. Vasiljevs)

"Mani ieinteresēja ķēdes. Ar ķēdēm strādnieki agrāk mala graudus. Taču man liekas, tas bija grūti un prasīja daudz pūļu."(Artūrs)

"Man bija žēl Jāņa Klīdzēja, jo viņš visu dzīvi pavadīja ārzemēs. Viņš skuma pēc Dzimtenes, atrasties tālu no dzimtās vietas ir ļoti, ļoti grūti."(Aljona Ščepillo)

"Pa ceļam mēs izbaudījām dabas skaistumu. Mūsu Latgale ir skaistākā vieta pasaulē. Mēs gājām gar ezeru, kur peldēja skaists gulbis. Viņš slīdēja pa ezeru cēli un varonīgi, it kā būtu ezera pavēlnieks."(Alīna Ščepillo)

"Gājiens uz muzeju "Kolnasāta" bija ļoti interesants un iedvesmojošs."(Anastasija Bitāne)

"Man patika māla vāzes, šķīvji un svečturi. Tie ir ļoti radoši, krāsaini, to ornamenti uzlaboja man garastāvokli."(Anastasija Višņakova)

"Jānis Klīdzējs uzrakstīja daudz romānu un dzejoļu. Tajos viņš apbrīno dzimtās vietas dabas skaistumu, cilvēkus, kas strādāja, lai padarītu Latviju vēl skaistāku. "(Vika Filimonova)

"Visvairāk mani pārsteidza dzirnakmeņi, kurus ieraudzīju kūtī. Mums stāstīja, ka strādnieki tos izmantoja graudu malšanai. Es mēģināju tos pagriezt, bet tas izrādījās ļoti grūti. Tie ir veidoti no diviem akmeņiem, tāpēc strādāt ar tiem ir grūti, ir vajadzīga izturība."(Jānis Cvetkovs)

"Man īpaši iekrita atmiņā Franča Trasūna portrets, ko ieraudzīju muzejā. Mati atglausti uz aizmuguri, skatiens uzmanīgs. Liekas, ka viņš pārdomā savu dzīvi, notikumus, kas viņu ir sarūgtinājuši un iepriecinājuši. Tās ir atmiņas, kas piemīt cilvēkiem, kas nodzīvojuši dzīvi ar godu, atstājuši gaišumu uz Zemes."(N.Verjovkina)

"Es domāju, ka Francis Trasūns bija ļoti godīgs un labsirdīgs cilvēks. Viņš ir bijis garīdznieks. Garīdznieks ir cilvēks, kas tic Dievam. Tātad, viņš nav spējīgs uz sliktiem darbiem. Man šķiet, ka tieši ticība Dievam palīdzēja viņam kļūt slavenam."(A. Golovljovs)